Cik procentus no elektrības, telefona un degvielas izdevumiem drīkst uzrādīt izdevumos?

Iedzīvotāju ienākumu nodokļu likums nosaka, ka uz saimniecisko darbību iespējams attiecināt jebkādus izdevumus, ja tie pilnā apmērā attiecas uz saimniecisko darbību, vai arī ja objektīvi iespējams noteikt, cik liela daļa no izdevumiem izmantoti tikai saimnieciskās darbības vajadzībām.

Saimnieciskās darbības vajadzībām izmantoto elektrību un tās izmaksas objektīvi iespējams noteikt, ņemot vērā telpas kvadratūru – ja, piemēram, trešā daļa mājas tiek izmantota saimnieciskās darbības vajadzībām, tad trešo daļu elektrības izmaksu var norakstīt saimnieciskajā darbībā.

Ja šo proporciju tomēr nav iespējams vai ir sarežģīti noteikt, tad jāņem vērā likumā noteiktie 70%, ko iespējams attiecināt uz saimniecisko darbību. To visbiežāk izmanto mobilo sakaru izdevumu aprēķināšanai. Ja mobilais telefons paredzēts izmantošanai gan saimnieciskajai darbībai, gan personīgajām vajadzībām, tad vienkāršāk ir 70% no izdevumiem attiecināt uz saimniecisko darbību un 30% personīgajām vajadzībām. Ja tomēr mobilie sakari saimnieciskajai darbībai tiek izmantoti vairāk nekā 70% apmērā, tad ir nepieciešams pierādīt to ar atbilstošiem dokumentiem.

Automašīnas degvielas izdevumu attiecināšanai uz saimniecisko darbību pastāv trīs iespējas. Ja brauciena maršruts un ceļazīmes netiek pierakstītas, tad no degvielas izdevumiem iespējams norakstīt 50%. Tas attiecas arī uz remonta izmaksām. Otrs variants – ja tiek rakstītas ceļazīmes, tad degviela tiek uzskaitīta atbilstoši nobrauktajiem kilometriem, taču tie nedrīkst pārsniegt 70% no kopējā nobraukuma. Parasti to rēķina gadā, ņemot vērā, ka IIN tiek aprēķināts par gadu. Trešā iespēja ir norakstīt visus izdevumus pilnā apmērā, taču šāda iespēja pieejama tikai individuālajiem komersantiem, kuri maksā uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokli. Samaksājot šo nodokli – noteiktu summu mēnesī, iespējams izdevumus norakstīt pilnā apmērā.

Grāmatvedības sistēma pašnodarbinātajiem

Izmēģini