Apkopojām sešus lielākos klupšanas akmeņus pašnodarbināto grāmatvedībā, kuriem iesakām pievērst uzmanību, lai grāmatvedības kārtošana izdotos bez raizēm!
Ar to, ka saimnieciskās darbības žurnālā tiek ievadīti darījuma dokumenta dati, vien nepietiek. Pašnodarbināta pienākums ir šo dokumentus glabāt, ņemot vērā likumā “Par grāmatvedību” noteikto termiņu.
Turklāt jāņem vērā, ka skenētās versijas nav derīgas – jāglabā dokumenta oriģināls.
Attaisnojuma dokumentus, piemēram, rēķinus, čekus un pieņemšanas-nodošanas aktus jāglabā 5 gadus, savukārt grāmatvedības organizācijas dokumentus, to skaitā saimnieciskās darbības žurnālu – 10 gadus.
Biežāk pieļautā neprecizitāte dokumentu noformēšanā ir rekvizītu nepievienošana.
Darījumu dokumenti jānoformē atbilstoši grāmatvedības likuma prasībām, un obligāti jāpievieno rekvizīti, ja darījuma summa pārsniedz 29 eiro (bez PVN).
Ja tie nav pievienoti, dokuments uzskatāms par nederīgu un to nevar attiecināt uz saimniecisko darbību. Ja pašnodarbinātais ir arī PVN maksātājs, tad papildu jāņem vērā PVN likuma 125. pants par PVN rēķina noformēšanas noteikumiem.
Nereti pašnodarbinātie neaizdomājas, ka izmantot vienu kontu gan personīgajām, gan saimnieciskās darbības vajadzībām ir nepareizi. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantots bankas konts, kur līdzās darbam nepieciešamo lietu iegādei tiek veikti maksājumi, piemēram, par pārtiku, tad saimnieciskās darbības žurnālā būtu jānorāda arī šie darījumi. Attiecīgi šāda darījumu atspoguļošana žurnālā nav precīza, tāpēc būtiski ieviest atsevišķu darījumu kontu.
Pašnodarbinātie mēdz pieļaut kļūdu un uzskaitīt izdevumus, balstoties uz rēķina datumu, nevis ņemot vērā datumu, kurā faktiski samaksāts. Tieši tāpat notiek ar ieņēmumiem.
Jāatceras – kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, svarīgi ieņēmumus uzskaitīt tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie tiek veikti un par tiem faktiski samaksāts.
Dažkārt pašnodarbinātie nepamana, ka kāds no darījumiem prasa reģistrēt PVN maksātāja statusu, līdz ar to jāveic būtiskas izmaiņas grāmatvedībā. PVN maksātāja statuss jāreģistrē, tiklīdz ar PVN apliekamo darījumu summa pārsniedz 40 000 eiro iepriekšējo 12 mēnešu laikā.
Tāpat PVN maksātāja statuss jāreģistrē, ja tiek sniegti vai saņemti pakalpojumi no Eiropas Savienības vai trešo valstu nodokļu maksātāja un ES teritorijā iegādāto preču vērtība kalendārajā gadā ir lielāka par 10 000 eiro.
Patstāvīgi darbojoties ar saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un nodokļu aprēķiniem, ir svarīgi veikt to ar lielu precizitāti. Mazināt šaubas par ievadīto datu pareizību un nodokļu aprēķiniem var ar atbilstoši piemeklētas grāmatvedības programmas palīdzību.
