Elektrība, telefona rēķins, automašīna – šīs izmaksas vieno tas, ka tie ir pašnodarbināto biežākie saimnieciskās darbības izdevumi. Reti kad pašnodarbinātais iegādāsies atsevišķu auto, telefonu vai īrēs telpas saimnieciskās darbības vajadzībām – biežāk tomēr tiek izmantots personīgais auto, telefons un dzīvojamās telpas. Ņemot vērā, ka daļa izmaksu paredzētas personīgajiem izdevumiem, bet daļa – saimnieciskajai darbībai, likumā šīs izmaksas noteiktas kā proporcionāli sadalāmie izdevumi.
Šādos gadījumos, kad auto, telefons vai elektrība tiek vienlaicīgi lietoti kā ikdienā, tā darbā, neskaidrības var radīt tas, kā pareizi jāaprēķina un jāuzskaita izdevumi.
Uz saimnieciskās darbības izdevumiem elektrību un citus komunālos maksājumus attiecina, nosakot proporciju. Piemēram, ja saimnieciskā darbība notiek 50 kvadrātmetrus lielās dzīvojamajās telpās un birojs aizņem 25 kvadrātmetrus, tad uz saimnieciskās darbības izdevumiem var attiecināt 50% no izdevumiem par īri, ūdeni, elektrību.
Ja tomēr šādu proporciju ir grūti noteikt, tad likums nosaka, ka drīkst izdevumos norakstīt līdz 70% izdevumu.
To visbiežāk izmanto tieši telefona rēķinam – 70% no apmaksātā rēķina attiecina uz saimniecisko darbību, bet 30% – personīgajos izdevumos. Ja saimnieciskās darbības vajadzībām tiek tērēts vairāk nekā 70%, to ir nepieciešams pierādīt ar dokumentiem.
Bieži mums uzdod jautājumu – vai nekustamā īpašuma nodokli drīkst attiecināt uz izdevumiem. To norakstīt izdevumos var tikai tad, ja pašvaldībai ir paziņots, ka savā dzīvesvietā veic saimniecisko darbību.
Ir jārēķinās, ka šajā gadījumā pašvaldība piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma likmi, taču tad varēsi to attiecināt uz saimniecisko darbību.
Tāpat ir svarīgi paziņot piegādātājam, lai siltumenerģijai un koksnes kurināmajam piemēro PVN likmi 21% apmērā, nevis 12%, ko paredzēts piemērot gadījumos, kad dzīvojamās telpas tiek izmantots dzīvošanai.
Vispirms svarīgi ir atcerēties, kas ietilpst automašīnas izdevumos.
Nereti pašnodarbinātie neaizdomājas, ka automašīnas izdevumos ietilpst ne tikai patērētā degviela, bet arī remonts, apdrošināšana, kredīta vai līzinga procentu maksājumi, auto nolietojums un pat maksa par stāvvietu.
Visu šo izdevumu norakstīšanai pastāv trīs iespējas. Viena no vienkāršākajām ir norakstīt izdevumos 50% no izmaksām. Šādā apjomā izdevumus iespējams norakstīt tad, ja netiek pierakstītas ceļazīmes jeb noformēti braucienu maršruti. Tas attiecas gan uz degvielu, gan remonta un citām izmaksām. Ja tomēr ir zināms, ka automašīna saimnieciskās darbības vajadzībām tiek izmantot biežāk un izdevumi ir lielāki, tad būtiski ir pierakstīt braucienu maršrutus. Šajā gadījumā likums ļauj automašīnas izdevumos norakstīt līdz 70% no izmaksām.
Ir tikai viens gadījums, kad iespējams saimnieciskās darbības izdevumus norakstīt 100% apmērā. To var izmantot tikai individuālie komersanti, kuri maksā uzņēmuma vieglā transportlīdzekļa nodokli.
Ja tomēr tiek speciāli iegādāts automobilis, kurš paredzēts tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, arī tad jārēķinās, ka pilnā apmērā izdevumus nevar norakstīt. Vēl jāņem vērā – ja tiek speciāli iegādāts automobilis, kura vērtība ir lielāka par 50 000 eiro (bez PVN), tas ir uzskatāms par reprezentatīvu auto. Šādas automašīnas iegādi, uzturēšanu un visus ar to saistītos izdevumus uz saimnieciskās darbības izdevumiem attiecināt nevar.
Patstāvīgi darboties ar saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un nodokļu aprēķinu var izrādīties sarežģīti un laikietilpīgi, it īpaši, ja tas tiek darīts pirmo reizi. To ir svarīgi izdarīt ar lielu precizitāti, lai samazinātu ar nodokļiem apliekamo ienākumu apmēru un ietaupītu saimnieciskās darbības attīstībai atvēlētos līdzekļus. Mazināt šaubas par datu pareizību un nodokļu aprēķinu var ar atbilstoši piemeklētas grāmatvedības programmas palīdzību.
Ja esi šādas programmas meklējumos, iesakām Vincit Pats – grāmatvedības sistēmu pašnodarbinātajiem, kas nodrošina iespēju uzskaitīt ieņēmumus un izdevumus, kā arī automātiski veic nodokļu aprēķinu un sagatavo datus atskaitēm. Ja vēlies uzzināt vairāk, ieskaties pats.lv!
